No 9. jūnija gaidīsim apmeklētājus arī muzeja pamatekspozīcijā iekštelpās - muižas ēkā un brīvdabas sētā "Mellupi"!
* Aicināsim uz vietas ievērot noteikumus - sekot norādēm no muzeja darbiniekiem par iekštelpās atļauto personu skaitu, virziena un distances norādēm telpās, kā arī par sejas aizsargmasku lietošanu iekštelpās.
* Ieejas maksa Daugavas muzejā no 9.jūnija būs atbilstoša cenrādim muzeja mājaslapā un pie kases (pilna biļete - 2 Eur)
No 1. maija līdz15.jūnijam Daugavas muzejā ir skatāma brīvdabas fotogrāfiju izstāde “Doles salas daba un cilvēki”. Fotogrāfijas varat apskatīt pie zvejas tačiem pašā muzeja parka vidū, Daugavas krastā.
2020. gada septembrī Doles salā norisinājās vienas dienas foto plenērs “Fotodiena Doles salā”, kura ietvaros 13 fotogrāfi un foto entuziasti no Rīgas, Ogres, Daugavpils, Krāslavas, Bauskas un Salaspils iepazina un fotogrāfijās iemūžināja Doles salu - tās ainavas un cilvēkus.
Fotogrāfiju izstāde “Doles salas daba un cilvēki” sastāv no fotoplenērā tapušajām fotogrāfijām, veidojot fotostāstus par vietām, kas tika apskatītas, un cilvēkiem, kas tika satikti. Fotogrāfijas ir drukātas uz augstas kvalitātes materiāliem, lai tās varētu baudīt un saglabātu kvalitāti visos laikapstākļos.
Fotogrāfiju sērijas izstādē pievēršas Doles salas dabas vērtībām - dolomīta nogulumieži kā Doles salas ģeoloģiskā īpatnība, putnu sugu daudzveidība, biotopu dažādība un Daugava, kas visu laiku ir turpat blakus.
Ainavā viena no nozīmīgākajām mūsdienu Doles salas pazīmēm ir Rīgas HES. Tās arhitektoniskās vērtības uzrunāja vairākus plenēra fotogrāfus, tāpēc izstādē parādīsies arī viņu skatījums uz šo objektu. Fotogrāfu kadrā bieži nonākušas arī laivas, kas simboliski vēsta par dolēniešu ciešo sasaisti ar upi, to izmantojot gan ikdienas darbos, gan arī izklaidei. Laivas tēma tiek turpināta arī jau satiekoties ar salas iedzīvotājiem un amatniekiem, piemēram, mūsdienīgs skats uz seno pārvietošanās līdzekli ir SIA Doles Marine, kas ražo modernas laivas no stiklašķiedras un kompozītmateriāliem.
Tomēr Doles salas lielākais spēks un pamats ir cilvēki, kas tur dzīvo. Plenērā fotogrāfiem izdevās satikt vairākus amatniekus, kas Doles salā ir atraduši savas mājas un dzīves pamatus. Pašā Doles salas viducī Agnese Bērziņa ir izveidojusi savu uzņēmumu “Doles tējas”, kurā ir rūpīgi kopts zāļu tēju un ārstniecības augu dārzs, un kā atsevišķa pievienotā vērtība uzbūvēts Svētku paviljons – svinību vieta romantiskā lauku vidē ar mierpilnu atmosfēru un skatu uz Daugavu. Pavisam netālu ir atrodama arī Pētera Putniņa kokļu darbnīca, kurā var atrast lielākas un mazākas kokles. Kā zināms, „Kokļu būve nav amatniecība vārda pilnā nozīmē. Tā ir māksla izpaust savu dvēseli ar līmi salīmētos koka gabaliņos”. Pa ceļam uz Daugavas muzeju atrodas metāla dizaina darbnīca Metalatelje ar tās saimnieku Artūru Priedi priekšgalā. Šis atelje no 2006.gada īsteno radošu pieeju metālam, tā vīzija ir radīt unikālus interjera dizaina un mākslas priekšmetus. Tāpat, nedaudz palīkumojot pa Doles salu, fotogrāfi satika LJF Pajūgu braukšanas sekcijas vadītāju Agnesi Bērziņu. Viņa pārstāv zirgu mīļotāju un pajūgu braucēju klubs Horses.eu. Fotogrāfi iemūžināja pajūgu braukšanu ar zirgiem.
Izstādē piedalās trīspadsmit fotogrāfi un fotoentuziasti: Anatols Kauškalis, Diāna Jakimčuka, Dmitrijs Artimovičs, Dzintars Švītiņš, Ilze Onzule, Inga Švītiņa, Kaspars Kurcens, Lāsma Vekmane – Bukolde, Līga Krista – Tarasova, Osvalds Kretainis, Verners Zabe, Vitauts Budreika, Zaiga Šteina.
Izstādes kuratore un organizatore ir Zaiga Šteina, ar fotogrāfiju aizraujas jau no 2010.gada, ir piedalījusies vairāku fotoizstāžu organizēšanā.
Liels paldies par atbalstu šīs izstādes tapšanā Salaspils domei un fotogrāfu biedrībai “Foto Vēstniecība”.
Zaiga Šteina, izstādes kuratore, fotogrāfe
Februāra sākumā lasītājiem tiek nodots Daugavas muzeja pirmais rakstu krājums, kurā publicēti kopskaitā 6 zinātniski raksti par Salaspils novada un Daugavas lejteces reģiona vēsturi.
Rakstu krājums ir rezultāts gandrīz divus gadus ilgam pētnieciskajam darbam, kura ietvaros Daugavas muzeja speciālisti un Latvijā zināmi vēsturnieki atklāj novadam vai Daugavas lejteces reģionam nozīmīgas vēstures tēmas dažādos vēstures periodos. Rakstu krājums dod būtisku ieguldījumu vietējā reģiona un visas Latvijas vēstures kopējā izpētē, jo aptver tēmas, kas līdz šim nav bijušas pētnieku uzmanības centrā. Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā.
Daugavas muzeja rakstu krājuma 1. sējums ir lielisks veids, kā iepazīt reģiona vēsturi Latvijas vēstures kontekstā, kvalitatīvu pētījumu formā. Visus rakstus papildina arī vizuālie materiāli - fotogrāfijas, kartes, dokumenti, palīdzot katram interesentam iedziļināties un iztēloties vēsturiskos notikumus.
Krājumā pārstāvētās tēmas nosedz dažādus vēstures posmus. Daugavas muzeja speciālists Aivars Siliņš padziļināti pēta arheoloģiskās senvietas Daugavas lejteces posmā no Ikšķiles līdz Rīgai, īpašu uzmanību pievēršot senvietu apzināšanai, izpētei, saglabāšanai un aizsardzībai. Viduslaiku vēstures notikumos iedziļinājusies ir vēsturniece Eva Eihmane. Rakstā autore ir koncentrējusies uz mazāk zināmajiem 12.-15.gs. politiskajiem notikumiem, kuru centrā bija saspīlētās attiecības starp Rīgas arhibīskapu un Vācu ordeni, uzsverot, ka dzīve blakus galvenajai varas centrālei Rīgai bija gan ar saviem ieguvumiem, gan arī zaudējumiem, jo savstarpējās varas dalīšanas cīņās bieži galvenais cietējs bija vietējais zemnieks.
Salaspils iedzīvotājiem īpaši interesants būs Daugavas muzeja speciālistes Lilitas Vanagas raksts par Kurtes muižu. Lai gan vispārējais uzskats ir, ka Salaspils apbūve ir radusies pēdējos 60 gados, autore ved ceļojumā pa Salaspils nosacīto centru - Līvzemes ielas un Miera ielejas apkārtni - laikā no 19.gs. beigām līdz 1. pasaules karam, ļaujot pamanīt detaļas un zīmes ainavā, kas liecina par Kurtes muižas apbūvi, un kā tā ir ietekmējusi mūsdienu Salaspils izkārtojumu.
Puse no rakstu krājuma satura ieved lasītāju 20.gs. sarežģītajos vēstures līkločos, kuru notikumi Salaspils apkārtnē ir ar īpašu nozīmi visas Latvijas vēstures kontekstā. 2019. gadā Daugavas muzejs organizēja konferenci, kuras centrā bija Juglas kauju simtgade. Vēsturnieks Jānis Šiliņš, kā viens no konferences dalībniekiem, šo tēmu turpina arī savā pētījumā par Latvijas Neatkarības kara notikumiem Rīgas un Salaspils apkārtnē. Raksts ir interesants ar to, ka autors šos notikumus apskata no neparastas puses, pamatā piedāvājot notikumus vērot no pretinieku - Dzelzsdivīzijas un Landesvēra skatu punkta. Neatkarības kara pētījumu centrā līdz šim vienmēr ir bijušas Cēsu kaujas, tomēr notikumi Pierīgā 1919. gada vasarā ir svarīgi, un tos var uzskatīt par bermontiādes prelūdiju.
Vēsturnieka Kārļa Kangera sagatavotais raksts ir viens no plašākajiem līdz šim veiktajiem pētījumiem par padomju karagūstekņu vēsturi Latvijas historiogrāfijā. Īpašu uzmanību raksta autors pievērš Rīgas stacionārās padomju karagūstekņu nometnes (saīsināti – Stalag 350) filiālei Salaspilī, lasītājiem nododot pirmo uz vēsturisko avotu bāzes sagatavoto pētījumu par šīs nometnes vēsturi. Raksts palīdz kliedēt vienu no novada vēstures “baltajiem plankumiem” un rekonstruēt traģiskos Otrā Pasaules kara notikumus novadā.
Par vienu no Salaspils novada zināmāko objektu - Salaspils memoriālu - rakstu ir sagatavojusi Daugavas muzeja speciāliste Laine Juhansone. Autores raksts ir viens no pirmajiem akadēmiska rakstura vēsturnieku darbiem, kurā atspoguļota Salaspils memoriāla izveides vēsture, sākot no ieceres tapšanas, paša memoriāla būves, līdz pat tā atklāšanai un ansambļa darbībai padomju periodā. Papildus rakstā tiek apskatīta arī netālu esošā bojā gājušajiem karagūstekņiem veltītā pieminekļa izveide, tādā veidā dodot kompleksu skatījumu uz padomju varas īstenoto atmiņu politiku par Otrā Pasaules kara notikumiem Salaspils novadā .
Muzeja sociālajos tīklos ir iespējams arī iepazīties ar īsu katra raksta autora komentāru, kas dod iespēju iepazīties ar apskatītajām tēmām un izlemt jau par krājuma iegādāšanos.
Rakstu krājums izdots ar Salaspils novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Krājumu “Daugavas muzeja raksti” ir iespējams iegādāties Daugavas muzejā. Ar laiku tas būs pieejams arī citās vietās - Salaspils TIC u.c.
Krājuma cena muzejā - 16 Eur.
No 18. novembra Daugavas muzejā ir jauna mākslas izstāde - Sindijas Mactamas personālizstāde “Tumšais laiks”. Izstāde ir ilustrāciju cikls, kas izved skatītāju cauri trim latviešu mitoloģiskajiem līmeņiem – pazemei, zemei, debesīm, un iepazīstina ar dažādajām būtnēm, kas tur mājo. Otra izstādes daļa ļauj iepazīties ar izplatītākajām tradicionālajām latviešu masku grupām, kas ir īpaši aktuāli tumšajā gada laikā, kas senāk asociējās tieši ar budēļiem un ķekatām. Māksliniece aicina ar ilustrāciju palīdzību ieraudzīt tuvo un cilvēcisko folkloras tumšajā pusē. Izstāde Daugavas muzejā būs apskatāma visu tumšo gada laiku – līdz pat februārim, kad ar Meteņiem tiek svinētas ziemas beigas.
Izstādes autore Sindija Mačtama ir dizainere un ilustratore. 2016. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Autore pārstāv digitālo paaudzi, tāpēc darbi radīti digitālā, ar tradicionālajiem medijiem jauktā tehnikā. Autores galvenais iedvesmas avots ir latviešu vēsture un folklora, kas atspoguļojas visos darbos. Pirmā Sindijas Mačtamas personālizstāde “Saknes debesīs”(2016) kalpoja kā sākums sadarbībai ar folkloras kopu “Vilkači”, izstrādājot animēto mūzikas video “Izkaptiņa”. Bet 2017. gadā autore dibinājusi zīmolu “PEKLE”, lai visām radītajām latviskajām lietām būtu sava mājvieta.
Aicinām izstādi apmeklēt individuālos apmeklētājus (vienas mājsaimniecības ietvaros), kā arī ievērot drošības norādījumus - distances ievērošanu, roku dezinfekciju un sejas masku lietošanu iekštelpās.
18. novembrī Daugavas muzejs visu dienu (10.00-17.00) būs atvērts individuālajiem apmeklētājiem!
Tehnisku iemeslu dēļ ieejas biļetes 18.11.2020. būs iespējams iegādāties tikai skaidrā naudā. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Atgādinām, ka apmeklējot muzeju, jāievēro visi drošības norādījumi - iekštelpās obligāta ir sejas masku lietošana un distances ievērošana. Kā arī pirms iekštelpu apmeklējuma aicinām dezinficēt rokas.
No 14. oktobra, apmeklējot Daugavas muzeja pamatekspozīciju iekštelpās - muižas ēkā un brīvdabas sētā - obligāti jālieto sejas maska. Muzeja plašajā āra teritorijā masku lietošana joprojām ir brīvprātīga.
No 1. novembra ekskursijas, pedagoģiskās nodarbības un nojumes noma valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu un pieaugošās saslimstības dēļ netiek pieņemtas.
Būsim atbildīgi, un ceram tikties arī turpmāk!
