Izstādē Daugavas muzejā var iepazīt tradicionālos audumu izgatavošanas rīkus

Novembra sākumā Daugavas muzejā atklāta jauna izstāde – “No šķiedras līdz kreklam”. Daugavas muzeja krājumu veido dažādas liecības par Daugavas ielejas un Doles salas iedzīvotāju dzīvesveidu, kas galvenokārt saistās ar zvejniecību. Tomēr, laika gaitā, muzeja krājumu papildinājuši arī etnogrāfiska rakstura priekšmeti par citām ikdienas darbības jomām. Jaunākajā izstādē Daugavas muzeja speciālisti apzinājuši un apkopojuši krājuma priekšmetus, kas sniedz priekšstatu par audumu un apģērbu izgatavošanu. Visi apskatei pieejamie priekšmeti – darba rīki, interjera objekti un audumi –  nāk no Daugavas muzeja krājuma. Izstādi papildina informatīvi teksti par vilnas un linu ieguvi un apstrādi, un konkrēto darbarīku lomu šajos procesos.

Viens no izstādes centrālajiem objektiem ir stelles, kas īpaši šim notikumam ir atjaunotas, papildinātas ar trūkstošajām detaļām un sagatavotas darbam, lai jebkurš interesents varētu pie tām piesēsties un pielikt roku kopīga auduma tapšanā. Steļļu atjaunošanā lielu darbu ieguldīja muzeja speciālists Aivars Siliņš, pēc kura sagatavotās informācijas nepieciešamās detaļas izgatavoja meistars Kaspars Beitiņš, taču stelles aušanai sagatavoja audēja Līva Kaprāle. Šobrīd atspolē uztīta karmīnsarkana dzija, kas pamīšus ar balto veido audumu Latvijas karoga noskaņās, bet pēc svētku mēneša apmeklētāji ir aicināti papildināt audumu ar sevis izvēlētām krāsām.

Īpaši šai izstādei ir sagatavota arī muzejpedagoģiskā nodarbība “No šķiedras līdz kreklam”. Tās ietvaros varēs uzzināt, kā top dzīpars no aitas vilnas un audums no lina stiebra. Nodarbības noslēgumā varēs iemēģināt roku aušanā gan atjaunotajās stellēs, gan mazākā formātā – ar papīra strēmelēm. Nodarbību laiki tiks izsludināti pēc 1. Janvāra.

Izstāde Daugavas muzejā uz Doles salas būs apskatāma līdz 2023.gada maijam.

Perfomatīvā noguruma darbnīca ar Gundegu Eveloni 

Jau 3. decembrī plkst. 11.00 Daugavas muzejā notiks radošā darbnīca, kuru vadīs māksliniece Gundega Evelone.

Jau ilgstoši sabiedrībā valdot paaugstināta stresa un saspringtuma apstākļiem, kas jāapvieno ar ikdienišķu vajadzību risināšanu, kļuvis normalizēts, ka cilvēki jūt hronisku nogurumu. Diemžēl situāciju nav iespējams strauji atrisināt, tā kā atliek vienīgi ļauties nogurumam un izmantot to savā labā.

Īpaši iekārtotā vidē darbnīcas dalībnieki aicināti ļauties nogurumam un atslābumam, lai radošos apstākļos netraucēti atpūstos. “Noguruma darbnīca” iekārtota kā ērta, silta un klusināta atpūtas telpa. Te, nejūtoties vainīgam par savu nogurumu, iespējams atgulties, atpūsties un vieglas snaudas stāvoklī izzīmēt no sevis uzkrāto trauksmi. Ja aizmigsiet, mēs tikai par to priecāsimies!

Darbnīcas mērķauditorija šoreiz ir pieaugušie. Dalībnieki aicināti ievērot klusumu un rāmu garu. Vēlams nākt ērtos mājas apģērbos - pidžamās, naktskreklos un halātos. Laiskākai atmosfērai būs pieejams silts kakao un cepumi. 

Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās obligāta:
• rakstot e-pastu uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
• rakstot ziņu FB
• zvanot muzeja darba laikā uz t. 67216367

 Dalības maksa: ieejas biļete muzejā (2€)

Mārtiņdienas svinības Daugavas muzejā

12. novembrī, plkst. 12.00, aicinām svinēt Mārtiņdienu Daugavas muzejā! Mārtiņa diena tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu. 

Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme, jo zeme dodas atpūtā. Ja to traucē arot, tad nākamā gadā nav gaidāma laba raža. Mārtiņa diena saistās arī ar veļu laika beigām, mēdz teikt, ka Mārtiņdiena atver ziemai vārtus.

Tas ir laiks, lai rastu iespēju pabūt kopā ar ģimeni, kopīgi atminoties senās latviešu tradīcijas.  Mārtiņdienas svinības notiks kopā ar folkloras kopu “Svitene”. Kopā dziesmas dziedāsim, rotaļās leksim, senas gudrības smelsimies, ticējumus atklāsim un mīklas minēsim!

Aicinām ierasties maskās. Būs tēja, būs medusmaizes, būs sirdij un vēderam prieks! 

Ieeja pasākuma bez maksas.

Miķeļa ražas tirgus Doles salā - Daugavas muzejā

Šosvētdien, 25. septembrī, no plkst. 10.00 līdz 14.00, Daugavas muzeja parkā pulcēsimies uz ceturto mājražotāju un amatnieku gadatirgu – Miķeļa ražas tirgu! 

Gatavojiet tukšus vēderus un auduma maisiņus, lai saiet visi labumi, ko varēs iegādāties plašajā tirgū! Vēsturiskā parka teritorijā būs sapulcējušies vairāk nekā 50 dažādi amatnieki un mājražotāji. Tirgotāji būs sarūpējuši dažādus lauku labumus, našķus, visskaistākos rokdarbus un citus pašu darinājumus. 

Tirgus laikā kopīgi izzināsim Miķeļa dienas ticējumus, piedalīsimies dažādās aktivitātēs un radošajās darbnīcās! Miķeļi ir robežlaiks dabā un cilvēka dzīves gājumā – viss dabā izaudzis, raža novākta, tāpēc godina Jumi, kas ir auglības un svētības nesējs. Tas ir īstais laiks, lai satiktos Daugavas krastā uz Doles salas! Neaizmirsti paņemt līdzi kādu Miķeļdienas kompozīciju no rudens veltēm vai jumīti (kopā saauguši dārzeņi vai augļi) rudens izstādei. 

Tirgus laikā būs atvērts arī Daugavas muzejs - izmantojiet iespēju pie reizes apskatīt Daugavas stāstu muzeja pamatekspozīcijā, kā arī iepazīties ar mūsu izstādēm muzejā - “Salaspils zudušās muižas”, pie k/n Rīgava - "Bioloģijas zinātne – izaugusi Salaspilī". Izstādes skatāmas pēdējo nedēļu!

Lai apmeklētu tirgu, jāiegādājas ieejas biļetes muzejā (pēc cenrāža, pieaugušajiem - 2 EUR, bērniem – 1 EUR). Ieejas biļetes varēs iegādāties pasākuma dienā, muzeja kasē. Sekojiet informācijai par Tirgu Doles muižā Daugavas muzeja sociālajos tīklos (Facebook un Instagram)!

Atklāta Daugavas muzeja veidotā brīvdabas izstāde “Bioloģijas zinātne - izaugusi Salaspilī”

Miera ielas malā Salaspilī jau 50 gadus slejas ēka, kas nes Bioloģijas institūta nosaukumu. Pirms gada institūta darbinieki to pameta, līdzi ņemot zinātnisko laboratoriju aprīkojumu, ilgos pētījumu gados iegūtās zināšanās un atziņas, lai Institūts savu darbību turpinātu jau atkal Rīgā.

50 gadu ilgajā periodā Salaspils bija bioloģijas zinātnes mājas un izaugsmes vieta. Laboratorijas mainīja nosaukumus un vadītājus, vivārijā mainījās dzīvnieki, institūts mainīja priekšniekus. Dibināts kā Zinātņu akadēmijas struktūrvienība, 90. gados pārgājis Latvijas Universitātes paspārnē, institūts nemainīgi turējās pie viena galvenā principa - “Lai arī kādi laiki nav bijuši, institūta nostāja visos laikos ir bijusi viena - darīt to, kas Latvijai ir vajadzīgs.” (G.Andrušaitis).

Daugavas muzejs piedāvā brīvdabas izstādi “Bioloģijas zinātne - izaugusi Salaspilī”, lai atskatītos uz Bioloģijas institūta 50 darbības gadiem, ļaujot katram mazliet ieskatīties laboratorijās, sarežģītajās pētniecības tēmās un zinātnieku paveiktajā. Īpaša vērtība ir izstādē apskatāmais stikla laboratorijas skapis ar priekšmetiem no Bioloģijas institūta telpām.

Izstādi var atrast pašā Salaspils centrā - pie kultūras nama “Rīgava”. Tā ir pieejama katram interesantam un garāmgājējam visu diennakti, un būs apskatāma līdz septembra beigām.

Īpašs paldies izstādes tapšanā ir Līgai Jankevicai - Bioloģijas institūta šī brīža direktorei, un Jānim Bērziņam - institūta pārvaldniekam, kā arī Salaspils kultūras namam.

Vai jaunā pilsētā Salaspilī var atrast kādu reiz bijušo muižu?

23.aprīlī Daugavas muzejā uz Doles salas satikās interesenti, lai piedalītos izstādes “Salaspils zudušās muižas” atklāšanā. Izstādes autore ir Daugavas muzeja vēsturniece un Salaspils novada vēstures pētniece Lilita Vanaga, bet par izstādes vizuālo formātu rūpējās scenogrāfs Andris Kaļiņins. 

Mūsdienu Salaspils garāmbraucējiem un pat daļai vietējo iedzīvotāju asociējas ar daudzdzīvokļu un privātmāju māju rajoniem, dzelzceļa staciju un Nacionālo botānisko dārzu. Tomēr pilsētas teritorija slēpj arī vairākas senu muižu vietas, par kurām atmiņas līdz ar paaudžu maiņu ir gandrīz izdzisušas, taču pašas vietas joprojām ir palikušas – vai nu tukšas, vai jau ar 20. gadsimta apbūvi.  

Izstāde aptver četrus gadsimtus ( no 16. gs. līdz Pirmajam pasaules karam) divu mazāk zināmu Vidzemes muižu  –  Kurtes muižas (Kurtenhof) un Salaspils muižas (Kirchholm)  –  vēsturē. Abu muižu centri atradās mūsdienu Salaspils pilsētā tuvu viens otram, arī ar mazām pusmuižām: Budeskalnu pusmuižu un Marijas pusmuižu. 

Lai gan abu galveno muižu piederībā ilgstoši bija atšķirības, tomēr tās diemžēl vieno gandrīz pilnīga muižu ēku izzušana, jo 20. gadsimts nav bijis saudzīgs pret abu muižu centriem. Šobrīd tikai ar vēstures avotu palīdzību var apjaust to nozīmību mūsdienu Salaspils pilsētvides veidošanās procesos, kas nebija nejauša.  

Attēli, kartes, portreti sniedz iespēju gan salaspiliešiem, gan novada viesiem vairāk uzzināt par senās Salaspils ‘’muižu laiku” posmu, par Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgām personām, kurām bija saistība ar abām muižām. Izstāde aicina arī no jauna paskatīties uz it kā zināmām vietām pilsētā abpus Rīgas-Daugavpils šosejai un abpus dzelzceļa līnijai, iespējams, atrodot senākas apbūves pazīmes.   

Izstāde Daugavas muzejā apskatāma līdz 2022.gada 15. septembrim Daugavas muzeja darba laikā.