Muižas teritorija, parks

    Doles muižas apbūve ar 1898.g. celto muižas kungu māju un pārvaldnieka māju (17.-19.gs.) un 18.gs. nogalē veidoto parku iekļauta Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kungu ēku ietver parks, kura veidošanas pirmsākumi attiecināmi uz ~ 1776.g., kad muiža piederēja baronam, teātra mecenātam Otto Hermanim fon Fītinghofam (Otto Hermann von Vietinghof). Vēlāk parks stipri pārveidots. Ziemeļaustrumu pusē parks robežojas ar ceļu, dienvidrietumos ar Daugavas krastu, kas šeit vietām ir pat 8m ar 3 – 4m augstu dolomīta atsegumu krauju.

Parks ir savdabīga brīvdabas ekspozīcija, kurā apskatāmi dažādi objekti: 

• Brīvdabas sēta „Mellupi”;
• Lašu un nēģu tača (aizsprosta) rekonstrukcija;
• Levis of Menāru dzimtai veltītais akmens obelisks;
• Tēlnieka J.G.Šadova akmens vāze;
• 17.gs. un 19.gs. lielgabali;
• Nolūzušais Doles dižozols;
• Prezidentes V.Vīķes – Freibergas 2004.gadā stādītā liepiņa
• Īrijas prezidentesV. E. Mērija Makalīzes (Mary McAleese) 2007.gadā stādītā liepiņa;
• Salaspils domes stādītie ozoli;
• Dzejnieka K. Skujenieka 2006.gadā stādītā priede;
• Plūdu akmens;
• Būvdetaļas, kas atvestas no appludinātajām zonām;
• Kulta un robežakmeņi no arheoloģiskajiem izrakumiem.

Parka teritorijā atrodas arī divi Valsts nozīmes dabas pieminekļi - Doles salas dolomīta atsegums – viena no pēdējām Daugavas klintīm industrializācijas pārveidotajos upes krastos un 450 gadus vecais Doles dižozols, kurš diemžēl 2007. gadā nolūza, taču pat nolūzis, tas vēl ir dižs un varens.

Gandrīz no jebkuras vietas parka teritorijā paveras tāli skati pār Daugavu. Lieliskākie skati redzami no vējdzirnavu vietas Rīgas virzienā un no reljefa krantes starp vējdzirnavām un vārtiem.

 
Muižas parkam ir ievērojama kultūrvēsturiska vērtība. Parka apkārtne, īpaši Daugavas krasti no vairākiem aspektiem ir izcila un saudzējama dabas vide. 2005.gadā arhitekte I.M. Janelis izstrādāja parka rekonstrukcijas plānu un saskaņā ar šo projektu, Daugavas muzejs pakāpeniski veic parka labiekārtošanas darbus. Parka rekonstrukcijas projektā ietvertas gan parka kultūrvēsturiskās kvalitātes, gan 20.gs.beigās izveidojies funkcionālais zonējums.

Doles sala

Doles sala ir lielākā sala Daugavā, upes senās deltas rajonā starp Salaspili un Katlakalnu. Pirms Rīgas HES izbūves Doles salas garums bija 9,2 km, bet vidējais platums aptuveni 3 km. Doles salai tuvumā Daugavā bija vairākas nelielas salas – Mārtiņsala, Nulpes sala, Zirņu sala, kas pēc Rīgas HES izbūves tika applūdinātas. Mūsdienās Doles salas garums ir aptuveni 4 km.


 Doles salā atrodas arī zivsaimniecība „Dole”, Rīgas HES, viesu nams „Villa Dole” un „Sapņu sala”. Bet no kultūrvēsturiskiem objektiem iespējams apskatīt seno kulta vietu – Jāņkalnu, Vecdoles pils mūri, 1812.g. būvētās skanstes pie Solāžiem, senā kaļķu cepļa drupas, bijušās pārceltuves un enkurvietas, kā arī dižliepu pie „Taurīšu mājām".

Browse top selling WordPress Themes & Templates on ThemeForest. This list updates every week with the top selling and best WordPress Themes www.bigtheme.net/wordpress/themeforest